Skip to content

Stīvens Kings “Zvēru kapiņi”

Stīvena Kinga darbi ir populāri visā pasaulē un arī Latvijā tos lasa ne tikai pusaudži, bet arī pieaugušie. “Zvēru kapiņi” ir vēl viens no lieliskajiem šausmu meistara romāniem. Tas ir gan sadzīvisks (ģimenisks), gan ar šausmu devu, kas panākts ar to, ka varoņu raksturojumi parādīti attīstībā, daudz notikumu, negaidītu pavērsienu. Darbā tiek risinātas kādas ģimenes (Krīdu ģimenes) svarīgas problēmas. Romānam ir viens galvenais varonis (Luīss Krīds) un vairāki blakus varoņi, kuri visi ir saistīti. Šis darbs nav ierobežots kādā īsā dzīves posmā un neaprobežojas tikai ar kādu momentu galvenā varoņa dzīvē. Romānā ir attēlota pavisam ikdienišķa dienas idille, gluži parasti cilvēki ar savām vājībām un kļūdām. Protams, neiztikt arī bez pārdabiskā, jo tas taču ir Stīvens Kings! Vairāk par S. Kingu iespējams izlasīt šeit.

Vislabāk šo grāmatu ir lasīt naktīs un vienam, jo tieši tad tā atstāj vislielāko iespaidu. Grāmata vēsta par to, ka ir jāsamierinās ar nāvi, jo ir kaut kas daudz šausmīgāks par to – atdzimšana, pazaudējot savu cilvēcību. To Kings ir attēlojis ļoti spilgti ar detalizētu aprakstu.

Darbā risinātie jautājumi
– Vai luga, kuru izspēlē kāds aktieris, varētu novest pie laba gala?
– Kas īsti mitinās mežā mājdzīvnieku kapsētā?
– Kāpēc cilvēkiem, dzīvniekiem ir jāmirst?
– Ko īsti Viktors Paskovs mirstot teica?
– Vai Čērčils (kaķis) varētu dzīvot mūžīgi?
-Vai mīlestība ir stiprāka par nāvi?

Sižets
Jauna ģimene ierodas jaunā dzīvesvietā Ladlovā, ASV. Galvenais varonis Luīss Krīds ir veiksmīgs ārsts un labs tēvs bērniem Ellijai, dēlam Geidžam un vīrs sievai Reičelai. Jau pirmajos mirkļos to sagaida dažādas sīkas nelaimes. Netālu no mājām, meža ielokā, ir kāda neliela mājdzīvnieku kapsēta – Zvēru kapiņi. Visi ir mīloši un pārsteidzoši darbīgi, bet viss mainījās. Viņi piedzīvoja kaut ko daudz šausminošāku un varenāku par nāvi.
Kad uz blakus esošās automaģistrāles tiek notriekts ģimenes mīlulis, melns kaķis Čērčils, kaimiņos dzīvojošais vecais vīrs Džadsons Krendels piedāvā palīdzību.

Par spīti brīdinājumiem un priekšnojautām, Luīss un Džadsons tomēr šķērso koku krāvumu Zvēru kapiņos, kas aizšķērso ceļu uz senu indiāņu kapulauku. Uz ikkatra tā apbedījuma vietas kādreiz saliktas nelielas akmeņu piramīdas. Tā visas ir izārdītas, ķermeņiem augšāmceļoties. Nu Čērčils ir atkal dzīvs. Tas paliek kā noslēpums. Pēc kāda laika ģimene piedzīvo jaunu zaudējumu – jaunāko bērnu Geidžu notriec kravas auto uz tās pašas liktenīgās automaģistrāles. Seko baisākā un saspringtākā nakts Luīsa un Reičelas dzīvē. Luīss dodas augšāmcelt Geidžu, bet Reičela, ļaunas priekšnojautas mākta, visiem spēkiem cenšas tik mājās, cīnoties ar miegu, laiku un bailēm. Luīsu nekas nespēj aizkavēt, lai kā Viktora Plaskova labais gars censtos palīdzēt, Reičela nepagūst laicīgi tikt līdz mājām. Geidžs ir augšamcēlies.

Geidžs, tāpat kā Čērčs nav tāds kā agrāk. Viņu sirdis ir ļaunuma pilnas. Geidžs nogalina veco Džadsonu, un vēlāk arī savu māti. Luīss, juzdams kaut ko nelāgu, dodas uz Krendelu namu, kur ir Geidžs, sieva, kaimiņš un māte. Vienīgais dzīvais ir Geidžs. Caur asarām viņš ietriec morfiju Geidža mazajā ķermenī. Aizdedzinājis Krendela māju, viņš dodas augšāmcelt savu sievu. Viņš policijai sniedz ticamus alibi. Viņi ir kopā un tas nekas, ka tā nav tā pati Reičela, ka Čērčils un Geidžs ir nogalināti divreiz.

Par rakstu sakām paldies PCredit.